Lopkopības, jeb kā vēlāk tā tiek dēvēta zootehnikas specialitātes aizsākumi saistās ar Rīgas Politehnikumu, kurā 1863.gadā nodibina Lauksaimniecības nodaļu. Vēl pēc 33 gadiem uz tās pamata izveidojās Rīgas Politehniskais institūts, kas devis tādus pazīstamus lopkopības zinātnes darbiniekus, kā Arnolds Bušmanis (1873-1932), Pauls Lejiņš ( 1883-1959), Fridrihs Neilands (1876-1946) un citus.
Pēc neatkarīgās Latvijas proklamēšanas ar 1919.g. darbu uzsāk Latvijas augstskola, kas 1923.g. pārtop par Latvijas Universitāti. Tās ietvaros līdz 1939.g. jūnijam Lauksaimniecības fakultāti absolvē 655 agronomi un agronomi-lopkopji. Pēc Otrā pasaules kara 1944.g. izveido Latvijas Lauksaimniecības Akadēmiju, kurā 1949.g. izveido Zootehnikas fakultāti. Sākot ar 1949./1950. mācību gadu fakultātes absolventi iegūst mācīta zootehniķa kvalifikāciju.
Laika gaitā Zootehnikas fakultāte piedzīvo studentu skaita, nosaukuma un strukturālas pārmaiņas. Ja savos sākuma gados fakultāte uzņem pat pa 100 klātienes studentiem gadā, tad 20.g.s. 70-tajos un 80-tajos gados to skaits nostabilizējās uz 75 klātienes un 50 neklātienes jaunuzņemtiem studentiem gadā.
Mainoties mācību plāniem fakultāti pārdēvē (1973.g.) par Zooinženieru fakultāti, tad, jau Latvijas Lauksaimniecības universitātes ietvaros atgriežas atkal pie Zootehnikas fakultātes nosaukuma (1992.g.), bet nedaudz vēlāk fakultātes nosaukumu latvisko pavisam - nosaucot to par Lopkopības fakultāti. Fakultātes pastāvēšanas pirmajos 50 gados to absolvē 2633 zootehniķi.
Patstāvīgas fakultātes pastāvēšanas gados to vadījuši 7 dekāni: prof. Jānis Dzelde (1949-1950), prof. Jānis Bērziņš (1950-1952), doc. Skaidra Zaharčenko (1952-1956), doc. Jānis Būcis (1956-1966), prof. Fjodors Garkāvijs (1966-1972), doc. Uldis Osītis (1972-1980), doc. Ziedonis Grīslis (1980-1985), doc. Uldis Osītis (1985-1993). Dekāns Jānis Būcis, būdams arī Dzīvnieku audzēšanas katedras vadītājs (no 1966. līdz 1973.g.), uzrakstīja mācību grāmatu "Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana"(1975), kuru lietojam vēl šodien. Profesors Fjodors Garkāvijs iedibināja ģenētisko pētniecības virzienu fakultātē. Kopš 1967.g. viņš aizsāka dzīvnieku ģenētikas kursa pasniegšanu Zooinženieru un Veterinārās medicīnas fakultātēs un publicēja mācību grāmatu "Ģenētika"(1983). Ilggadējais Dzīvnieku ēdināšanas katedras vadītājs profesors Jānis Latvietis, uzrakstīja mācību grāmatu "Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana"(1980) un arī izdeva "Dzīvnieku ēdināšanas detalizētus normatīvus". Docenti Leonīda Aboma, Ilga Laiviņa un Alfrēds Seržāns papildināja mācību līdzekļu klāstu ar grāmatu "Govkopība"(1979). Mācību grāmatu sēriju turpināja doc. Alfrēda Seržāna "Zirgkopība"(1986), asoc.prof. Ausmas Veģes "Cūkkopība"(1986), docenta Ziedoņa Grīšļa un profesoru Fjodora Garkāvija un Jāzepa Sprūža "Lopkopība"(1991).
Lopkopības fakultāte beidz pastāvēt 1993.g., kad to apvieno ar Agronomijas fakultāti izveidojot Lauksaimniecības fakultāti. Tās sastāvā bijusī Lopkopības fakultāte ieiet kā Lopkopības institūts, ar divām katedrām - Dzīvnieku audzēšanas un Dzīvnieku ēdināšanas katedru.
Pēdējos gados visai produktīvi ir strādājis asoc. profesors Uldis Osītis, rūpējoties par jaunāko zinātnes sasniegumu pielietošanu augstproduktīvu piena lopu ēdināšanā. Par to ir publicēti mācību metodiskie materiāli "Govju ēdināšanas normas un barības vielu vajadzība"(1995), "Barības līdzekļu enerģētiskās un proteīna vērtēšanas sistēmas dažādās Eiropas valstīs"(1996), "Barības līdzekļu novērtēšana atgremotāju ēdināšanā"(1998), kas bija pamats datorprogrammas LĒDA izstrādāšanai, "Gaļas liellopu ēdināšana"(2000) un "Govju ēdināšana"(2002). Minētie materiāli bija pamats oriģinālas mācību grāmatas "Dzīvnieku ēdināšana"(2005) publicēšanai.
Docente Daina Kairiša, asistente Daina Jonkus un asoc. profesors Uldis Osītis kopā ar ārzemju kolēģiem sagatavoja "Lopkopības tehnoloģijas terminu vārdnīcu" - vācu-angļu-lietuviešu- latviešu valodām (2001). Valsts profesors Jāzeps Sprūžs daudz uzmanības velta lopkopības nozarēm, kas līdz šim nav bijušas uzmanības centrā. Viņa grāmata "Kazkopības ABC"(1996) sekmēja šīs nozares attīstību. Otra nozare, kam profesors velta savas rūpes ir dīķsaimniecība. Tagad mums ir pieejama viņa grāmata "Dīķsaimniecība. Zivis un vēži"(2005).
Zootehnikas specialitātes docētāju skaita sarukums iezīmējās ar 2002.g., kad apvienoja Dzīvnieku audzēšanas un Dzīvnieku ēdināšanas katedras un izveidoja Dzīvnieku zinātņu katedru.
Process noslēdzās 2005.gadā, kad Lauksaimniecības fakultātē notika kārtējā rekonstrukcija. Rekonstrukcijas rezultātā Dzīvnieku zinātņu katedra iekļāvās Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūtā, kā neoficiāla Dzīvnieku zinātņu nodaļa.

Informācija par pasniedzējiem, kas strādājuši lopkopības nozarē