Agrobiotehnoloģijas institūts nodibināts ar LLU Senāta 2005. gada 8. jūnija lēmumu un savu darbību uzsāka ar 2005. gada 1. septembri.
To veidoja, apvienojot trīs LF sastāvā esošās katedras:

Augkopības:

Katedra darbību sāka 1919/1920 mācību gadā (tagadējā Latvijas universitātē), kurā bija Lauksaimniecības nodaļa. Katedras organizators un tās pirmais vadītājs bija profesors Jānis Bergs, tā laika ievērojamais lauksaimniecības darbinieks - agronoms. Viņš lasīja lekcijas īpatnējā augkopībā. Pēc profesora J.Berga katedru vada profesors Jānis Vārsbergs (1928.- 1944.), profesors Pauls Dermanis (1940.-1941.). Augkopības katedra pēc Lielā Tēvijas kara darbību sāk 1944.gadā Rīgā. To vada Lauks. zinātņu doktors Jānis Lielmanis (1944.-1949.). 1949.gada rudenī Augkopības katedrai pievieno tehnisko kultūru katedru un vada profesors Jānis Peive (1949.-1959.). 1951.gada rudenī Augkopības katedrai pievieno Selekcijas un sēklkopības kabinetu, katedru vada docents Jānis Lucāns (1959.- 1963.), profesors Viktors Tērauds (1963.-1966.), profesora v.i. Pauls Freimanis (1966.-1976.), profesora v.i. Imants Holms (1976.-1988.), docents Jānis Lauva (1988.- 1992.) un profesors Antons Ruža (1992. - 2003.). Lasīt tālāk

Dārzkopības:

Viena no vecākajām katedrām LLU. Tās pirmsākums ir Dārzkopības kabinets (1921 - 1939), kuru kopš tā dibināšanas vadīja Jānis Sudrabs. Dibinoties Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai (1939 - 1944) DKB pārveidots par DK ar vadītāju Jāni Sudrabu (1939 - 1971). Īsāku periodu (1955 - 1960) DK bija apvienota ar Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedru, vadītājs Jānis Sudrabs. Kopš 1971. gada DK vada Imants Gronskis. Atkarībā no darba apjoma DK tās pastāvēšanas laikā pastāvīgi strādājuši 5…8 mācībspēki. Vairāk par 40 gadiem nostrādājuši profesori Jānis Sudrabs (1921 - 1972), Mirdza Baumane (no 1948.gada), Imants Gronskis (no 1958. gada).Lasīt tālāk

Dzīvnieku zinātņu

Lopkopības, jeb kā vēlāk tā tiek dēvēta zootehnikas specialitātes aizsākumi saistās ar Rīgas Politehnikumu, kurā 1863.gadā nodibina Lauksaimniecības nodaļu. Vēl pēc 33 gadiem uz tās pamata izveidojās Rīgas Politehniskais institūts, kas devis tādus pazīstamus lopkopības zinātnes darbiniekus, kā Arnolds Bušmanis (1873-1932), Pauls Lejiņš ( 1883-1959), Fridrihs Neilands (1876-1946) un citus.
Pēc neatkarīgās Latvijas proklamēšanas ar 1919.g. darbu uzsāk Latvijas augstskola, kas 1923.g. pārtop par Latvijas Universitāti. Tās ietvaros līdz 1939.g. jūnijam Lauksaimniecības fakultāti absolvē 655 agronomi un agronomi-lopkopji. Pēc Otrā pasaules kara 1944.g. izveido Latvijas Lauksaimniecības Akadēmiju, kurā 1949.g. izveido Zootehnikas fakultāti. Sākot ar 1949./1950. mācību gadu fakultātes absolventi iegūst mācīta zootehniķa kvalifikāciju.Lasīt tālāk